nominativus
Definition from Wiktionary, the free dictionary
nōminātīvus m. (feminine nōminātīva, neuter nōminātīvum); first/second declension
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case \ Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | nōminātīvus | nōminātīva | nōminātīvum | nōminātīvī | nōminātīvae | nōminātīva | |
| genitive | nōminātīvī | nōminātīvae | nōminātīvī | nōminātīvōrum | nōminātīvārum | nōminātīvōrum | |
| dative | nōminātīvō | nōminātīvae | nōminātīvō | nōminātīvīs | nōminātīvīs | nōminātīvīs | |
| accusative | nōminātīvum | nōminātīvam | nōminātīvum | nōminātīvōs | nōminātīvās | nōminātīva | |
| ablative | nōminātīvō | nōminātīvā | nōminātīvō | nōminātīvīs | nōminātīvīs | nōminātīvīs | |
| vocative | nōminātīve | nōminātīva | nōminātīvum | nōminātīvī | nōminātīvae | nōminātīva | |
